Kā Jūs atrodat līdzsvaru un saskaņu ar sevi?

LianaBlu (2010-01-01 20:44)      palutinot sevi - mīlot sevi...

pooh (2010-01-01 22:20)      Apmēram tā...

Viens vīrs, šķērsodams lauku uzdūrās tīģerim. Viņš metās bēgt, bet tīģeris sekoja pa pēdām. Lauks beidzās, un pieskrējis tā malā, pie kraujas, vīrs satvēra kādu sakni un pārmetās kraujas malai. Tīģeris arī pielēkšojis kraujas malai ošņāja pēc vīra.
Trīcēdams vīrs paskatījās lejup, kur ieraudzīja vēl vienu tīģeri, kurš alkaini stāvēja apakšā. Un tikai koka saknes turēja vīru.
Tajā pat laikā, divas peles, viena balta, otra melna, sāka grauzt sakni pie kuras bija pieķēries vīrs.
Vīrs to redzēja, bet peles bija par tālu, lai tās padzītu. Taču vīrs turpat pie galvas ieraudzīja augam meža zemenes, kurā tikko bija nogatavojusies maza sulīga zemenīte.
Ar vienu roku turēdamies pie saknes, viņš ar otras rokas pirkstiem noplūca zemeni.
Ak, cik salda bija šī zemene!

Maija_Papaija (2010-01-01 22:59)      Sāku ar iedvesmojošām grāmatām, kas atrauj tās slūžas vaļā.
Man personīgi bija drūms laiks, kamēr vēl nebija sniega. Tagad par to jūsmoju, eju uz mežu skriet un pat vingroju, ko agrāk ziemā nekad neesmu darījusi. To pat nav iespējams vārdos izteikt, kāds pēc tam ir dzīvesprieks un enerģija!
Un, ja nav garīgā līdzsvara, pamēģini meditēt.

gultaskaraliene (2010-01-02 00:58)      Tas pats no sevis nāk. No visa sliktā norobežojos. Daru to, ko vēlos un cenšos citiem nedarīt pāri. Mīlu savus tuvākos, kā sevi pašu. Ir sava izpratne par pasaules uzbūvi. Vados no savas pieredzes un iegūtām zināšanām. Laikam jau no bērnības ir bijis trenniņš savaldībai un tas tagad noder. Grūti izsist no līdzsvara iekšēji mierīgu cilvēku. Neteiktu, ka nekad tā nav bijis, tas ir noticis dažas reizes, kad esmu kādu par tuvu pielaidusi un neesmu ieklausījusies savā intuīcijā un iekšējās sajūtās. Bet neko nenožēloju - tā ir bijusi dzīves skola! Tā ir padarījusi mani vēl stiprāku!

Sorcerer (2010-01-05 10:21)      Parasti tas notiek ar grēciniekiem laicīgas dzīves noteiktā posmā, soda izciešanas periodā. Lai sakārtotu sevi garīgi un ar pozitīvu dzīves noskaņojumu, tad vajag atcerēties, kad ir Radītājs, kas šādu delveri ir radījis, kas ir grēkojis pret Viņa Godību, bet tagad izmisis, kad tie ir jāapraud ar savu noskumušo garu un atslābušo nespēkā grēcīgo miesu. Debesu Tēvs būs labvēlīgs pret tiem grēciniekiem, kuri pārvarēs savu gordinju jeb lepnumu, saņemsies ar saviem atlikušiem spēkiem, aizies uz Debesu Tēva atzītu kristietības dievnamu, bet ne uz lūgšanu namu sektantu, nometīsies četrrāpus un ar savu grēcīgo pierīti skars dievnama grīdu, tad to atkārtojot vairākkārt, laicīgā dzīve sakārtojas ar Debesu Tēva Svētību. Tāpat pareizas lūgšanas skaitot kļūs garam vieglāk nenoliedzami, bez meditācijām un citiem grēcīgiem murgiem.
Pagāni izdomā meditācijas un citas nodarbes, kā piedāvā ohujisti, kas ir arī milzīgs grēks Debesu Tēva Priekšā. Āmen.

xKatja (2010-01-06 22:48)      Paldies par padalīšanos pieredzē, guvu dažu labu interesantu atziņu!Paldies.

Edvardss (2010-05-20 20:04)      Lai nebudinatos no apkartnotiekosha izmet televizoru,neklausies radio,neboja acis sheit..vnk pastaigajies,dari to ko esi gadiem velejies/usies,pasmaidi lai vai ko Tev saka,nekontaktejies ar nigriem un netikamiem cilvekiem,uttttt.....

Gadalaiki (2010-06-06 21:57)      Mees passi un dziive, ko izdziivojam liidzinaas okeaanam.Lielas,dzillas uudens masas.Ar savu virseejo slaani,kas ne reti villnnojaas,aardaas un taapat speej buut raams un vizullot saules staros.Bet okeaanam ir arii dzillums,kuraa viss raams un liidzsvarots,neatkariigi no taa,kas notiek virspusee.Ja sevi paziistam un asocieejam tikai ar virseejo slaani,tad ir pabeediigi,bet ja esam iepazinussi un asoceejamies arii ar dzillajiem,tad dziive ir skaista un viiss notiek!;)Arii tad,kad sskkiet,ka uudenni ar debesiim iet kopaa.

runcis (2011-11-08 05:02)      Viselementārāk, staigājot pa gaisā paceltu baļķi

Natta (2011-11-09 21:18)      pooh...:)) kad es pirms padsmit gadiem lasīju šo līdzību, es nesapratu, kā var TĀDĀ BRĪDĪ ĒST zemeni!:)) un tagad arī nesaprotu..:)

Atbildot uz jautājumu, varu teikt,ka es pārsvarā saduļķoju ūdeni,lai būtu, kam nostāties:) t.i., kad ir harmonija,man ir garlaicīgi un es izdaru kko, lai būtu emocijas, kas sit augstu vilni, un pēc tam rodas vajadzība pēc harmonijas-es visu atkal sakārtoju,salieku pa vietām un vēlos, lai tā paliek..bet tad atkal haoss,man viss jāsaārda, lai pēc tam sakārtotu pa jaunam..citādāk es pagaidām dzīvot neprotu, bet ļoti vēlētos iemācīties;)

senga (2012-06-21 21:08)      Jāmīl sevi,jāatrod kāda patīkama nodarbošanās,lasāmvielu,izklaidi,kur smelties pozitīvas domas.