Pēcsporta diskomforts sirds apvidū

andrisz (2015-12-28 23:35)      Kad ģimenes ārstei esmu kaut ko tādu stāstījis (viņai cita starpā uz durvīm ir rakstīs "kardiologs"), tad viņa groza galu un saka, ka nevarot iedomāties, kas tur varot sāpēt. Saka jau, ka jāiet pie sporta ārstiem, bet ko viņi zinās. Varbūt kādas analīzes pirms tam jātaisa, lai nav lieku reizi jāiet un jāmaksā (valsts jau par to nemaksās). Asinsanalīzes ir perfektas, t.sk. lipīdi ir vislabākā kārtībā un arī holesterīns ir patālu no augšējas robežas, normā.

kaspis1982 (2015-12-28 23:50)  1 1 Sveiks! Šeit tiešām nav īstā vieta kur ko tādu jautāt!
Bet mans ieteikums aizmirsti to trenažieru zāli,sāc ar bāzes veidošanu (tieši sirdij,un visam pārējam). Tas ir lēns,pat ļoti lēns ilgstošs skrējiens (vai pat iešana sākumā,pirmos mēnešus).
Sākumā ap pusstundu,nākotnē stundu līdz cik gribās,ne retāk kā reizi trijās dienās.
Bet vienalga vajag pakonsultēties ar kādu ārstu,vai labāk sporta fiziologu,vai ko tamlīdzīgu,jo saprotu ka situācija varētu būt nopietna...
Katrā ziņā kačalka,par labu nenāks!

andrisz (2015-12-28 23:57)      Cik saprotu, tad manā gadījumā es jau daru samērā pareizi. Tā kā skriešana svara dēļ nav diez ko laba, tad es spiežu uz velo. Bet gan uz velo, gan trenažieriem eju ar domu, ka man nav jāsasniedz savu spēju robeža. Slodzi nedaudz kāpinu, bet necenšos uz maksimumiem.

Nu jau ir vairāk kā gads pagājis, gribas jau cerēt, ka sirds un muskuļi būs adaptējušies jaunajai kārtībai, bet tomēr - ir šī vilšanās.

kaspis1982 (2015-12-29 00:08)    1 Velo ir pareizi,bet uz trenažieriem cilvēki ļoti bieži močīj ar pārāk lielu slodzi (pulsu).
Jo ķipa nejūt slodzi... Tā ir liela kļūda,tāpēc tomēr ļoti vajadzētu sekot līdzi pulsam. Savukārt pulsu režīmus nosaka katram individuāli,Sagatavotības līmenis,ko grib panākt u.c. faktori.
Un vēl,lai no velo būtu kāda jēga,viņu ir ilgi jāgriež,daudzas stundas,sākumā ļoti mierīgi...
Man nav pacietības! :)
Gads nav daudz,lai sakoptu ko sačakarētu,iespējams nenocieties un forsē?

janisb (2015-12-29 00:23)    1 Ja pēc lielas slodzes nomet pa nullēm tad motoram nepatīk, slodzes jāmazina pakāpeniski. Nežmiedzies, paņem sertificētu treneri...

Macho7 (2015-12-29 01:25)    1 Pie sporta ārsta pabrauc uz trenažiera, uztaisīs kardiogrāfiju, nomērīs asinspiedienu pie dažādiem pulsa režīmiem.
Pēc tam eho kardigrafīju. Cilvēkiem ar sirds problēmām trenažieru zāle sirdij dod ļoti lielu slodzi.
Tev iesaku sākt nodarboties ar jogu un braukt ar īsto divriteni ar ar mazu slodzi mēreni. Un vienalga kaut vai -20 - ja pareizi saģērbjas, tad ir karsti!
Velotrenažieri ir sviests!

JurisK (2015-12-29 04:03)    6 Nafig taas sporta zaales -pa manam - tur tak nav ko elpot! Citu sviedrus ostiit un pasham sviist! Organisms tam pretojaas. Daba, svaigs gaiss, vasaraa peldeeshana, aireeshana, ritenis, ziemaa sleepes - nevajaga sevi mociit, tam nav nekaadas jeegas un nav arii vajadziibas. Visas taas sporta zaales, fitnesi pipnesi - tas tikai reklaamas ietekmee sagandeeti cilveeku praatinji.

JurisK (2015-12-29 04:07)    2 Jaa, svars par lielu - tev vajaga pie svara veerotaajiem piestaigaat un kaadu gadu ciitiigi pasekot tam, ko eed. Nebraukt ar sabiedrisko, vairaak staigaat, briivdienaas garus paargaajienus svaigaa gaisaa.

VIZUAALAAmaaksla (2015-12-29 04:53)    2 Jaa, kardiologs neko nesaprot no slodzēm, tas ir piedzīvots////
Ārstu vajag, ej pie kaada cita, ar kardiogrammu zobos.
Skriešana uzreiz nemaz nav vajadzīga "svarīgiem" ļaudīm, individuāli to jāizskata. Piekrītu, ka jaasporto dabā, pavisam cita jēga! Plaušas priecīgas, gan jau sirsniņa aŗī!

AnitaK (2015-12-29 07:04)    2 Šajā vecumā,cilvēkam ar pareizu dzīves veidu,vairāk vedina uz domām par mugurkaula problēmām.Var arī pieteikties uz angiorgāfiju,jo sāpes pēc slodzes,var liecināt par asinsvadu stenozi(sašaurinātiem koronārajiem asinsvadiem)ko nevar diagnosticēt ar citām izmeklēšanas metodēm.Katrā ziņā fiziskā slodze būtu jāsamazina.

jollyroger (2015-12-29 08:45)      Reizēm man ar bija kas līdzīgs un tikpat ātri pārgāja. Nekas traks, pieradīsi un nekas vairs nesāpēs. Vispār 2X nedēļā ir par maz.

DanaL (2015-12-29 08:52)    1 Sporta ārsts. Un dzīvesveida maiņa. Kustības ne tikai sporta zālē, bet jebkurš mērens kardiotreniņš, piemēram 5 km vidēji ātrā tempā 5-6 km/h. Un pareizi, ka neforsē sporta zālē - slodzi drīkst palielināt tikai pilnīga veselības stāvokļa komforta gadījumā.

bella_ (2015-12-29 09:14)      Ieteiktu konsultēties ar sporta ārstu dr. Sandra

http://www.sportlab.lv/noderigi.html
nav lēti, bet sakarīga

cangals__57 (2015-12-29 09:36)      man bija lidzigi .kreisajā pusē kad apsēdos vai apgūlos sajutu visādas duršanas .pie kustibām slodzem nebija nekā .tapat visus ārstus apstaigāju un testus veicu .neko tā ari neatklāja .tad beigās izteica versiju kad starpribu nervi tie varetu būt .tā ari dzivoju 30 gadus un vel velomaratonos pabraucu .piesardzigam gan jābūt jo var jau viskautkas būt ari ar trnētiem sportistiem un ari mēs esam katris savādāks

Karmensita (2015-12-29 09:54)      Sveiks!

Diētas ārstu, lūdzu. apmeklē.

kokote (2015-12-29 10:25)      Ar tādu svaru un bez speciālista kontroles trenēties? Tikai retoriski.
Atceroties visus iepriekšējos topikus, ko autors te vaidējis, nav liels ticamības moments, ka reālu atbildi sagaida + tikko kā jaunākais Bojāra TV pētījums, ka lielā daļā sporta zālēs strādā cilvēki bez jebkādas sajēgas un izglītības, akcentu gribās likt uz Bjāņa komenta "sertificēts treneris" daļu. Domāju, ka nepieciešama kompleksa pieeja (ģimenes āsts, kardiologs, sporta ārsts, dietologs), ja tiešām vēlies rezultātu, bet tā disonanse starp vaidām, ka par visu būs jāmaksā un "gribu, gribu" arī ne par ko reālu neliecina.

Araabs (2015-12-29 12:51)  1 2 Sāc ar elementāro un beidz rīt tos proteīna kokteiļus!!