Anoreksija un/vai bulīmija.

Belvedera (2009-09-02 00:01)      Kāpēc Tu to gribi zināt?Pilns nets,spēj tik lasīt.Dokumentālās filmas arī ir.

KONSUL (2009-09-02 00:10)      jaa, esmu saskarusies savaa darba - ja kadam ir shis slimibas pazimes (var nebut pilna aina), tad ir nekavejoties jameklee profesionala palidziba, ne jalasa info i- netaa!

Lucy (2009-09-02 08:33)      Man arī šķiet,ka pilns oho ar šo kaiti sirgstošo meiteņu kuras iedzītas kompleksos.
...bet tādas tak tīk oho vīriešiem,tās skaitoties slaidas:)))))))

KONSUL (2009-09-02 19:51)      slaidums un anoreksija ir 2 absoluti dazadas lietas - anorektikjis ir slims un var ne tuvu nebut slaids! tam, kuras grib but slaidas par ``katru cenu``, jazin, ka shii cena ne reti ir naave!

bilesutirgotaja (2009-09-16 00:40)      Smaga tēma..man vienai paziņai bija...tā ir psihiska saslimšana, kad cilvēks redz, ka viņš ir tievs, bet iekšējā sajūta esot tāda, it kā būtu resns un pārēdies...:(

Ditinja (2009-11-06 10:07)      parasti tā ir vēlme būt perfektam. Vai nu tas ir visās jomās (no sērijas- es esmu perfekta/mani sagaida esam perfektu visur citur, tad arī tievēšanai (izskatam) jābūt tādā pašā līmenī) vai arī nevienā (ja nekur citur neesmu derīga, tad vismaz būšu tieva).

Es neteiktu, ka man bija bulīmija, bet ar galvu kaut kas riktīgi nebija. Kādu nedēļu vemstījos, bet ātri vien pieliku punktu, jo pirms tam biju dzirdējusi/lasījusi DAUDZ stāstu, kas un kā.. nu, negribējās iet viņu pēdās..

Kad toreizējam draugam teicu, ka man ir problēmas (nedoma`ju,ka būs tik viegli atmest vemšanu), esmu slima, man ir bulīmijas sākumposms, viņš tikai noteica - nu, pāris reizes jau nav nekas..

Piebildīšu, savā ziņā viņš arī bija tas, kas iedzina kompleksos un kāpēc tas aizsākās..

Mandarin (2010-02-10 23:32)      Man viena radiniece slimoja ar bulīmiju...varbūt joprojām slimo, nezinu, dzīvojam patālu. Kad dzīvoja viena, nezinu, ko darīja, bet kad atbrauca pie vecākiem, tā ēda gaļu kā zirgs un tad gāja visu vemt ārā. Joprojām ir tieva kā skals, kaut gan jau bēbi piedzemdējusi, ceru, ka ir tikusi no tā vaļā, bet pie speciālistiem negāja. Varbūt kādreiz kāds pateicis, ka viņa ir apaļīga vai kas...nav ne jausmas, cik vien viņu atceros, vienmēr bijusi tieva.

sunset_girl (2010-05-12 21:08)      Pirms 3 gadiem saķēru anoreksiju..ieturēju ābolu diētu vasarā( 2-3 āboli pa dienu,ūdens,skriešana,peldēšana,riteņbraukšana,teniss,volejbols..)tā izturēju pēc pilnas programmas 3 ēdienreizes+sports 5dienas,nometu3,5 kg,tad svars lēnāk sāka krist nākamās 4dienas,bet mazāk sportoju,atstāju tikai peldēšanu un riteņbraukšanu. ap septīto dienu sākās ģoboņi,galva reiba..9 dienā pilnīgs nespēks,bet es tik turpināju,jo redzēju rezultātu,širmis bija jau aizvēries. Ēdu vairs tikai 2 ābolus pa dienu un tikai peldēju. Tā izturēju vēl līdz 11 dienai. 12 dienas rītā kaklu izmežģīju,nogulēju 2dienas un ēdu 2 ābolus pa dienu. kad 14 dienā atsāku peldēt,noģību ūdenī..knapi līdz mājām tiku.viss melns gar acīm..vakarā sirds stājās-nonācu slimnīcā. 15 dienās no 59kg biju nokritusies uz 45..slimnīcā gulēju ilgi un nekad neaizmirsīšu cik man ļoti biaj aizmigts,ka naktī neapstāja sirds,kaut tu arī esi pie sistēmas un tev māte guļ blakus un kopā pims aizmiegu Lūdzam kaut es rīt atvērtu acis un spēju pasmaidīt saulītei:)
Nu reiz diētām man ir gals..kur man tad bija prāts???

Natta (2010-09-18 18:22)      Bulīmija pazīstama, tā ir sevis nemīlēšanas izpausme, nevis slimība. Sākās man ap 17-18 gadiem, kad parādījās vēlme iepatikties pretējam dzimumam, t.i., vēlemei būt mīlētai. Bail, ka pretējais dzimums atraidīs, neveiksmes reducēju uz svaru.Tā kā man ir ļoti lēna vielmaiņa,kad ar visu nenormālo sportošanu un dārzeņu/augļu diētām svaru it kā varu uzturēt normālu,dažreiz gadījās, ka gribējās uzēst normāli,jo cik tad cilvēks spēj dienas tā izturēt. Tad nu kādas 2x mēnesī nopirku desu, kūkas, sieru un normāli saēdos:)) Nu un tad ,lai tas viss neaizietu labumā, izdomāju-ka forši būtu to dabūt laukā, un tā arī darīju, vemšanu nav grūti izsaukt.
Bet ievēroju arī to,ka man šīs ēšanas lēkmes uznāk gk tad,kad man ir emocionāli slikti,kad jutos īpaši vientuļa vai biju sastrīdējusies ar savu puisi. Līdz ar to, kad sāku sevi vairāk laika gaitā iemīlēt, tad šīs lēkmes kļuva arvien retākas, līdz dažām x gadā. Bet, godīgi teikšu, vēl šogad sākumā bija dažas reizes. Bet tagad ir tā, ka viss.. Vairs to nedaru-jo nesaēdos vairs tik traki, sevi palutinu biežāk ar cepumu, gaļu neēdu jau labu laiku,-vairs nav iemesla tik traki pieēsties un vairs nepārdzīvoju par katru lieku gramu-jo, ja šodien cepumu apēdu,tad rīt neēdīšu-un viss ir kārtībā ar svaru:) Domāju, ka tādas lēkmes vairs nebūs, jo es vnk sev beidzot ļauju 1x nedēļā normāli paēst.