Bijušajiem smēķētājiem

kuks10      pa lielajam man poverī ,ja kāds smēķē...,bet mani tracina ,ka Latvija ir pārvesta par atkritumu valsti ,kur piegādā trešās šķiras cigaretes un alkoholu un par pārtiku vispār nerunāsim...es dodu priekšroku labām cigaretēm un šmigai,bet tas nav... un līdz ar to vairs nesmēķēju un jūtu drīz vairs nepirkšu šmigu ,bet braukšu uz Zviedriju ar prāmi ,lai tur uz atlaidēm sapirktu normālu šmigu ,vai uz Latgali pirkt vietējo šmokovku...?!)))

elsa      Džokonda, par kādu psiholoģisku novirzi tu murgo? Piekrītu Edža viedoklim. Piebildīšu no sevis. Agrāk biju kaislīga pīpmane, paka/pusotra pa dienu man bija norma. Ilgāks laisk uz gultas man to niķi izravēja.
Toties tagad riebj dūmu smaka. Arī darbā, uzturoties piepīpētās telpās, jūtru ka smoku un riebj smaka, kas piesūcās kā dēle. Tracina cilvēki, kas , neskatoties, ka blakus ir citi un bērni, pīpē. Par laimi, pēdējā laikā arī vīrieši blakus gadījušies nesmēķētāji. Nav jāostās gar pelnu trauku.

mazaiss15      ar mani vispar ta jocigi bija,neko speseli ne dzeru ne dariju lai atmestu smekesanu,a vienkarsi viena jauka diena vairs nevilka tas duums un viss,bet toties saka stipri vilkt uz saldumiem,kas atri vien lika par sevi manit biju pienemusies svara pa gadu 10 kg!!! Draugi brinijas ka ta var atmest,nezinu ,laikam savu dzives normu esmu izsmekejusi un organisms vairs to nikotinu neprasa. Smeketaji man netrauce lai rauj dumu kaut man pie deguna,nekadu emociju ,ja tik tas nav slegtas telpas,nepatik ka pec tam drebes,mati smird…Tagad ka kads transporta man nosezas blakus tiko nopipejies tad domaju-arprats un es ar ta kadreiz smirdeju!!! 2014-05-25