Aminoskābes
Vai kāds zin kautko par aminoskābēm un to trūkumu organismā. Kas notiek un kā tās uzņemt?neratni_stasti Plašs jautājums, starp citu. Uzņem elementāri - apēd pārtikas izskatā (vai visādus tur uztura bagātinātājus un ko tik nē), citas organisms uzražo pats.
Karkla_Kruminja nau ko ēst kā govij zāli vien. cilvēks ir gaļēdajs.
muscle Jebkurš nopietna līmeņa kultūrists zinās
Bibine patreiz ir zināmas vairāk kā 80 dažādas aminoskābes, no kurām daudzas ir izpētītas ļoti sīki. Visas viņas iedalās 2 lielās grupās: 1)aizstājamās aminoskābes, kuras dzīvnieki spējīgi sintezēt dažādas aminoskābes no barības vielām un no citām aminoskābēm; 2) aminoskābes, kuras nevar sintezēties dzīvnieka organismā vai arī nevar sintezēties tādā ātrumā, lai nodrošinātu to vajadzību ir jāpiegādā ar barības līdzekli - tautā sauc par neaizstājamām aminoskābēm A. D.; P.P. "Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana". Olbaltumvielas un citi slāpekļsaturošie un saliktie savienojumi pēc apēšanas ar barības kuņģa un zarnu trakta sulu proteāzu ietekmē tiek sagremoti, saskaldīti aminoskābēs, kuras tad arī uzsūcas zarnu traktā. Dažas svarīgākās aminoskābes: arginīns, lizīns, metionīns, triptofāns, histidīns, valīns, cistidīns. Piemērām arginīns ir atilazātors urīnvielas sintēzē un piedalās spermas veidošanā. Par kurām aminoskābēm ir jautājums ?
Aminoskābes ir organisma pamata būvelementi, kas veido proteīnus, un tās ir svarīgas daudzām ķermeņa funkcijām, tostarp muskuļu augšanai, audu remontam un imūnsistēmas darbībai. Aminoskābes tiek iedalītas essenciālajās, neessenciālajās un puscēlošajās aminoskābēs atkarībā no tā, vai tās organisms var ražot pats vai tās ir jāuzņem ar uzturu.
Essenciālās aminoskābes ir tās, kuras organisms nevar sintezēt pats, un tāpēc tās jāuzņem ar pārtiku. Ir deviņas galvenās essenciālās aminoskābes: leicīns, izoleicīns, valīns, lizīns, treonīns, metionīns, fenilalanīns, triptofāns un histidīns. Histidīns ir būtisks bērniem, bet pieaugušajiem nav obligāts.
Neessenciālās aminoskābes ir tās, kuras organisms spēj izgatavot pats no citiem savienojumiem, tāpēc tās nav obligāti jāuzņem ar pārtiku. Tās ietver aminoskābes, piemēram, alanīnu, asparagīnu un glutamīnu.
Puscēlošās aminoskābes ir tās, kuras organisms var izgatavot, bet dažos apstākļos tās var būt nepieciešamas uzņemt no ārpuses. Tās ietver aminoskābes, piemēram, arginīnu un cistīnu, kas var kļūt būtiskas stresa, slimību vai īpašu fizioloģisku apstākļu laikā.
Ja organisms nesaņem pietiekamu daudzumu kādas no šīm aminoskābēm, var rasties dažādi traucējumi. Trūkstot essenciālajām aminoskābēm, var pasliktināties muskuļu augšana un atjaunošanās, imūnsistēma var vājināties, un var rasties ādas problēmas vai traucēta iekšējo orgānu darbība. Puscēlošajām aminoskābēm trūkstot, var novērot dažus veselības traucējumus, piemēram, samazinātu spēju ražot noteiktas vielas vai paaugstinātu iekaisumu organismā.
Lai nodrošinātu aminoskābju pietiekamību, ir jāēd dažāds un sabalansēts uzturs, kas ietver dzīvnieku un augu izcelsmes proteīnus. Gaļa, zivis, olas, pākšaugi, rieksti un sēklas ir lieliski avoti, kas palīdz nodrošināt visas nepieciešamās aminoskābes. Vegāniem un veģetāriešiem īpaši svarīgi ir iekļaut dažādus augu proteīnu avotus, lai nodrošinātu pilnu aminoskābju spektru.
pievienot viedokli
uzdot jautājumu