pēc 7 mēn, klīšanu pa ārsta kabinetiem- kā sadzīvot ar sevi?

Lele  3 3 Katra dziives bedre ir tikai sveetiiba, jo taa Tevi apstaadina no skrieshanas vavares ritenii, atsijaa pelavas no graudiem (es par draugiem) un paver jauna durvis...

Apveicu ar Jaunas dziives saakumu!

peleka_zurkas_kundze      lele
man vairs nav ne pelavu, ne draugu- pat durvis veelos redzet aizslēgtas no iekšpuses.
Jā dzīve savu skrējienu apstādināja...no augstumiem iemeta pašā tumsākajā stūrī

HOUSE  3 10 Dievs nekad neuzkrauj cilvēkam vairāk kā tas spēj panest, izklausīsies banāli, bet lietas var mainīt arī mainot attieksmi pret tām. Es tiešām zinu ko runāju.

Lele    7 Nesanaaks...jaunaas durvis jau ir paveerushaas...! :-)

Neseedi maajaas, uzvelc kedas, panjem termosu, sataisi siermaizes un ej araa uz mezhu, uz juru, paskaties, kas notiek Dabaa...mostaas Pavasaris. Dabai arii ir sakusies jaunaa sezona...taapat kaa Tev :-)

Esi atveerta, esi pozittiva, parejais viss nokartoses ! :-)

P.s. starp citu, ja reiz Radiitaajs buutu gribeejis Tevi savaakt no shiis pasaules, tad buutu savaacis....ja reiz nepnjeema, tad Tev veel ir kas daraams shai pasaulee...taa kaa ej un skaties....

antikrize    5 Izsaku līdzjutību, ja 40 gados ir tāds dvēseles stāvoklis.
Ja ir mērķtiecība un spēja sevi disciplinēt, ir cerība. Spēks ir lūgšanām, piedošanai un ticibai. Sevis žēlošana, gaušanās...ved uz nikuļošanu, kas zin cik ilgu. ´Pātraukt dzīvi"...katra paša izvēle, es neieteiktu, nevienam.

skujina    5 Īsti draugi gan nekad nepamet, arī ar dzīšanu ne. Vēl jo vairāk tādā situācijā... Tas pats attiecas arī uz radiem

limonija    6 Ja vēl vari kustēties, redze, dzirde darbojas - pateicies Dievam par to. Mans tētis mūža pēdējos gados bija akls, gandrīz nedzirdīgs, uz gultas guļošs...Bet mēs, ģimene un radinieki, sanākot kopā, vienmēr izturējāmies tā, it kā viņš būtu tāds kā vienmēr - runājāmies, jokojām, dziedājām viņa mīļākās dziesmas...Un bija sajūta, ka viņš visam seko un ir kopā ar mums. Turies! Neatstum tuviniekus, viņi varbūt ir apmulsuši, jo nezina, kā Tev palīdzēt. Aizej uz Baznīcu, varbūt sastapsi kādu ar līdzīgu pieredzi. Mana paziņa interneta forumos satika dāmas ar līdzīgu pieredzi(krūts vēzis). Turies!

peleka_zurkas_kundze  2   skujiņa
Lasu Tavus vārdus un domāju- tiešām! bet manējie draugi , radi, paziņas palēkdamies aizskrēja.
Vai acu skatiens var būt tik skarbs lai visi tā aizmuktu?

orhidea    2 Saprotu ,radi,"draugi" var pamukt ,jo nevēlas problēmas ..bet bērni ?

peleka_zurkas_kundze      tas ir pats sāpīgākais.....
secinājums- nepareizi audzināju..

orhidea    4 njā ..mēdz būt arī tā (:
tomēr ,nevajag sevi šaustīt vai kā citādi sevi vainot notikušajā ..ir kā ir ..ja diagnoze NAV bezcerīga ,tad ir cerība ,ka būs labi ..nebūs ,tā kā bija līdz šim ,būs savādāk ,bet būs labi ...
..cilvēks ir tāda būtne ,kas pie visa pierod ..pie sāpēm ,nodevības ,skaudības..pierod un vairs to visu neņem vērā un tad izgaist ..gan sāpes ,gan nodevība utt..tas Tevi vairs neskar un nevar sagraut ,Tu vnk ej tālāk pa citu ceļu un kopā ar citiem cilvēkiem :)

neko  6 11 Ja cilvēku pamet visi.... nu piedod par tiešumu, bet pārāk labs cilvēks pa dzīvi neesi bijusi. Bet kamēr dzīva vēl esi to var manīt. Problēma ir tavā attieksmē pret apkārtējo pasauli.

HOUSE  4 5 Ir viens ļoti labs padoms ko noteikti vajadzētu sāk darīt jau šodien... beigt lasīt šos komentārus, kurus kā pašpasludināti dievi te raksta daži cilvēciņi ar intelekta neapgrūtinātām sejas izteiksmēm!

edding  1 5 Tiešām nezinu, kas tā par slimību, kuras dēļ pat radi pamet.Vienīgi ja narkomānija vai alkoholisms.
Draugi, skaidrs, nekādi draugi viņi nebija.

sahadza_jogists  4   sahadža jogas meditācija
iesaku saņemt Pašrealizaciju, noskaitot Pašrealizacijas Protokolu- atmodināt savus dziednieciskos spēku
Ja ir interesenti izveidot Latvijā - Sahadža-Jogas Medicīnas Centru - rakstiet privāti

Damodara    6 Labdien!

Ir jātiekas ar tādām pašām bēdu māsām,kuras tam visam ir tikušas pāri un vienkārši turpina dzīvot. Viņu cīņa, pieredze, sadzīvošana ar sevi un apkārtējiem,ļaus Tev varbūt izdarīt secinājumus, un padomāt, ka Tu neesi TĀDA viena uz šīs pasaules. Es pat nešaubos, ka sadraudzēsies ar kādu, un tad dzīve mainīs savas krāsas. Tikai mazliet vajag pacietības un uzņēmības.
P.S. No varavīksnes es Tev dāvinu - ZILO. Ceri,cīnies un NEPADODIES!
Neteikšu,ka VISS būs labi, bet BŪS savādāk, un noteikti.... BŪS. TURIES!!!

Geisha  1 3 Depresija nav labākā sabiedrotā. Ar pārējo var sadzīvot. Notici sev, celies un ej uz priekšu. Kaut vai par spīti naidniekiem (ja nav citas labākas motivācijas). Ja jau esi šajā saulē tad vēl visi uzdevumi nav izpildīti. Tātad esi kādam vajadzīga.

solimarja  1 2 Prieks, ka esi te uzrakstījusi, tikai visu te rakstīto neuztver pārāk personīgi, jo citus mācīt ir vieglāk nekā mainīties pašai. Tev ir dota iespēja to izdarīt, meklē draudzi, kurā jutīsies labi, tad ir dažādi krīžu centri, kur palīdzēs specialisti.

Cafe_Noir  1 6 Nu tā nu tas ir - ja cilvēks spēj pats sevi izvilkt no purva aiz matiem, tad viņš to izdara. Un slava viņam! Ja nespēj, tad nespēj. Citi to cilvēka vietā nedarīs. Redz, jau viņi parādīja attieksmi.
Paļaušanās uz sevi, savu varēšanu, savu gribu - tas ir vienīgais, ko gribēt un realizēt

esmu  1 3 Zinu sievieti,kura dzīvo ar pavisam briesmīgu diagnozi,bet ir tik pozitīva ,ka cilvēki paśi pie viņas līp.Viņa neieslēdzas,nesēž četrās sienās,bet iet cilvēkos,viņai vienmēr bija daudz dažādu aktivitāśu un hobiju,un ir vēl arvien.Protams visi cilvēki nav vienādi,varbūt Tev vajadzīga psihologa palīdzība...bet neieslēdzies,un ej ārā no savām ćetrām sienām..apkārt ir tik daudz interesanta,un iespējams ir lietas kur nepiecieśama tieśi Tava līdzdalība,lai pasaule kļūtu vēl skaistāka..

merlina200 Mēs dzīvojam lai mācītos, pilnveidots, apgūtu jaunu pieredzi, izietu cauri grūtībām....un iegūtu jaunas atziņas. Slimība piespiež mainīties, meklēt izeju un... nākamās atbildes