Vai ir vērts meklēt traumatologa palīdzībua?

Maribella15    1 Uz konsultāciju vajag aiziet, lai ārsts izvērtē - kādēļ vēl nav izveidojusies kaulu saķere (rumbējums) lūzuma vietā. Jo loģiski būtu, ka lūzums būtu jau sadzijis 6 nedēļu laikā, ja nepārtraukti lūzuma vieta netiek stipri noslogota. Kājas mazajam pirkstiņam noslogojums gan parasti rodas tikai šauru apavu dēļ. Kā tautā joko - kāju mazie pirksti paredzēti tikai tam, lai pārbaudītu vai mēbeles ir vietā noliktas! :D

Jurijs55      Kā tu dzīvoji 2.5 mēnēšus ar atlūzumu ?! Man bija izmēžgījums - sapēja visa kāja tā ka nevarēju uzkapt uz to kāju, uzlika ģipsu, ar krūķiem staigāju dāžas dienas.

anis  1   Tas jau tagad ir svešķermenis-ja vari,tad dzīvo. Ja ne-jāiet pie meistara! Ar jokiem nebūs līdzēts.

StacyQ    1 Obligāti pie traumatologa. Cilvēkam pašam nav jāmin vajag vai nevajag, sadzīs vai nesadzīs, sāpēs vēl nedēļu vai gadu utt. Un domājams, ka nevajadzētu kāju slogot. Tas nozīmē, ja gribi staigāt, palīgā ņem kruķus, bet noteikti dodies pie traumatologa.

anis      Cilvēki dzīvo ar svešķermeniem-implantiem ,spridzekkļu atliekām u.t.t. Dažreiz,kad maz laika vai ķirurgs uzskata ka operēt pārāk riskanti tā arī paliek. Man teica-traucēs,paskatīsimies. Noteicošais ir pašsajūta.Bet meistars-šajā gadījumā ir ķirurgs,ne kosmetologs...

av2      ir

Mavs      Man bija līdzīgi. Snovojot uzsitu elkoni. Pirmajā brīdī - baigais sāpju šoks, roka nelocās. Locīšana ar laiku atgriezās :)
Pēc apmēram diviem mēnešiem, kad viss jau bija praktiski pārgājis, sanāca būt pie traumatologa, tas uztaisīja rentgenu un slēdziens bija līdzīgs kā tev.
Viņš piedāvāja divas opcijas :
1) lauzt vaļā un salikt "pareizi"
2) atstāt kā ir, tikai pakonsultēties pie fizioterapeita par koriģējošiem vingrojumiem
Izvēlējos otro, jau pagājuši kādi 10 gadi, viss ok :)

Bibine      Iz dzīves pieredzes, nieka atsists pirksta kauliņš un sākotnējās sāpes tik niecīgas, ka nav vērts pat par to domāt. Pēc traumēšanas bija pagājis mazliet vairāk par mēnesi, kad te pēkšņi vienas dienas pievakarē - mazā skāde pārvērtās par mazu melnu pirkstu. Tad gan klausoties ārstu viedokļus - operēt vai amputēt vieglprātīgi vairs neizklausījās un smiekli arī pazuda. Katrs gadījums ir atsevišķs. Sekas ir palikušas arī vēl pēc 38 gadu vēstures. Pērkot apavus pastāvīgi atgādina :(
Mans gadījums noteikti ir ārkārtīgi rets, bet lai ikdienas komforts nepārvērš atlikušo dzīvi diskomfortā - kamēr sāp, PIEDOMĀ!