Dzert vai nedzert Valdoxan. Kas ir depresija?

Psihoterapeite beidzot izrakstīja Valdoxan. Līdz tam nebiju sevišķi prasījis un viņa arī sevišķi nepiedāvāja, biežāk teica, ka man neesot depresija. Tagad tas ir izrakstīts un uz manu atbildību ir dzert vai nedzert.

Manas sūdzības bija par salīdzinoši zemām darbaspējām (programmēšana), bet tas var būt subjektīvi, jo bija gadījušies daži sarežģītāki darbi. Arī studijas jau gadiem nav pabeigtas (neizdodas uzrakstīt labu nobeiguma darbu, kaut kā vienmēr pietrūkst, piem., labu datu ko analizēt). Un, protams, vispārējais dzīves fons - varētu būt gaišāks skats uz dzīvi, jo nemaz tik slikti man nav. Pēc Hamiltona skalas man bija 18-20 (neatceros precīzi) un tas skaitās kā vāja depresija.

No otras puses - mana dzīve nav jauka un objektīvi dažas lietas darbā neiet kā vajag. Varbūt ir pamatoti justies ne sevišķi labi un būtu jocīgi, ka dabisku reakciju varētu apslāpēt ar zālēm.

Un vēl kas. Ja man depresijas nav, tad es tās zāles dzeršu, protams, nekas nemainīsies un man sāks likties, ka zāles nestrādā un jāpāriet uz kaut ko stiprāk. Un tas gan būtu posta ceļš.

Ir kāds, kuram ir pieredze ar depresiju un kas Jums bija tās smagākās lietas, no kurām gribējās tikt vaļā.

Ja runā par hobijiem, tad man daži arī ir, pārsvarā netiek tiem klāt laika trūkuma dēļ, aizraušanās gan varēju būt kaislīgāka, emocijas dziļākas, smaids sirsnīgāks. Un, protams, ir grūtības veidot attiecības, gan neesmu smukais, gan arī dzīvi gribētu sakārtotāku.

neratni_stasti    1 Man jau no autora rakstītā šķiet, ka viņam piemīt tikai viena kaite - totāls slinkums un šļura prātā, taču var jau gadīties, ka depresija gan. Nez, zinu cilvēkus, kas ir kādu laiku lietojuši zāles pret depresiju, neviens atkarīgs no tā nav palicis. Tā nu vien Tavā paša ziņā ir, dzert/ nedzert.

kokote    4 Piekrītu Nerātnajai -šļura- izbesīji dakterīti- i dabūji ko prasīji- nav vairs daktere ko besīt, tagad oho publiku pačakarēsi atkal.

Ja ir šitādi puņķutapas-ķīseļi, tad nav jābrīnās, ka sievietes emancipējas.
Varbūt iesākumā kādu mājdzīvnieku vai vismaz augu iegādājies par ko rūpēties un uzņemties atbildību, lai pats sev pārstātu būt pasaules naba.

piekraste      Daudzi saka paņem brīvdienas, aizbrauc kautkur utt, utt. Visam tam nav nekādas jēgas, ja netiec vaļā no sajūtas, ka esi viens. Ja spēsi pārvarēt savu slinkumu, tad daudz problēmas spēsi atrisināt. Strādāt ar sevi ir viss grūtāk, diemžēl.

pusnakts21      Iztaisi paplasinatas asins un urina analizes.sliktas passajutas celonis var but pavisam kas cits.

miglainaa_plava    1 Fascinē, ka cilvēki, kas nekad acīmredzot nav izjutuši deprsiju var vienkārši paziņot - depresijas nav, izdomājums! Neskatoties uz zinātniskiem pētījumiem un daudzu cilvēku reālu pieredzi. Fantasķik! :0

Atkarība - ir visai nosacīta. Reāla atkarība veidojas no mieronošajiem līdzekļiem, trankvilizatoriem tipa vecais ierastais tazepāms utt. Antidepresantiem ir tā, ka vai nu cilvēkam tie jālieto regulāri vai cikliski - krīzes atkārtojas stresa apstākļos, un uz vecumu arvien biežāk.

Kā izārstēties - patiesībā nezinu. Vienīgi tas, ka zāles dod spēku jeb atspēriena punktu, lai risinātu iekšējās problēmas citādos veidos. Bet ja nerisina iekšējos konfliktus, nemēģina saprast kāpēc radusies depresija, tad slimība atkārtojas. Depresijai IR cēloņi. Nevienmēr tie ir atrisināmi, bet var un vajag mēģināt.

Piemēram, Tev iespējams nepatīk Tavs darbs. Vai arī tā ir par daudz un neatliek laika jaukam hobijam. Arī pie attiecībām varētu piestrādāt. Bet vispār padomā - ko Tu dzīvē patiešām gribētu? Kādu Tu gribētu savu dzīvi, lai būtu laimīgs? Un tad sāc realizēt sapni.

mieru_tikai_mieru    3 ja depresija ir no tā, ka darbā neiet "tā, kā vajag", tad ko Tu darīsi, kad sāksies īsti s...di? Kad zaudēsi draugus, dzīves vietu, mīļu cilvēku? Gribētu ieteikt nekoncentrēties uz slikto, kas ir Tavā dzīvē (oi, tā noteikti tur ir līdz prievītei un vēl nedaudz!), bet sākt radīt (savām rokām un kājām) to, kas rada prieku. Vispirms Tev pašam, nevis kādam darba devējam, potenciālajam attiecību subjektam vai mistiskai sabiedrībai. Depresija rodas no tā, ka organismā nesintezējas pietiekamā daudzumā t.s. laimes hormons. Lai tas notiktu dabiskā veidā, vispirms ir jārada tam labvēlīgi apstākļi.
1. Uzturs. Pilnvērtīgs, lai pietiktu aminoskābju, no kā šis hormons sintezējas. Īpaši daudz "izejvielu" esot banānos un melnajā šokolādē.
2. Ūdens. Visādos veidos. Iekšķīgi un ārīgi - duša, pelde dabiskajās ūdenskrātuvēs, pirts, vannas utt. Pozitīvi stimulē visu organismu un it īpaši sintēzes mehānismus. Pa "sauso" tie īpaši nedarbojas.
3. Fiziskas kustības. Der jebkuras, kuras spēj paveikt ar savu pašreizējo ķermeni. bet - regulāras un ar katru dienu palielinot devu. kāpēc? Jo nolādētais laimes hormons sintezējas tieši locītavās, tāpēc, tās kustinot, sintēzes mehānismus paātrināsi. Man baigi labi derēja pastaigas gar jūru. 8-10 km katru dienu. Tad netīšām sāku skriet, un sajutu, ka šādas kustības rada vēl vairāk prieka. Par peldēšanu vispār nerunāsim - 100% bauda.
Vispār - secinājums ir viens: gribi labi justies - kusties! /100% pārbaudīts uz savas ādas/

zirafe2      Sekli skanēs....bet te prasās pēc kārtīga vīrieša pleca. 2016-08-07

Drole      Teemas autors izklausaas kaa meegjenee audzeets, taapeec tik ljengans. 2016-08-07

pemf  1   In March 2005, Servier submitted agomelatine to the European Medicines Agency (EMA) under the trade names Valdoxan and Thymanax.[7] On 27 July 2006, the Committee for Medical Products for Human Use (CHMP) of the EMA recommended a refusal of the marketing authorisation. The major concern was that efficacy had not been sufficiently shown, while there were no special concerns about side effects. 2016-08-17

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu