Antidepresanti

never_pa (2013-09-25 18:05)      "panjeemu paaris tabletes, neko neatceros laika posmaa 3 dienu garumaa. Peec tam ljaudis naaca un staastiija, kur esmu bijusi, ko dariijusi..." - tipiska situācija, kad izrakstītie antidepresnati neder konkrētam lietotājam. Bet ar antidepresantiem gluži kā ar savu personīgo frizieri, var paiet gadi, kamēr piemeklē īstos un tikmēr indē organismu un gaidi visādas blakusparādības.

Beta (2013-09-25 19:13)      Zinu pāris cilvēku paziņu lokā, kuriem palīdzēja. Lietoja ilgtermiņā un visu laiku reglāri atrādījās ārstam (psihitatram), kurš izvērtēja stāvokli un stabilizējoties pozitīvām pārmaiņām pakāpeniski sāka mazināt devu līdz noņēma.

Ne mazāk svaīga nianse. Paralēli zālēm tika strādāts arī ar psihologu/psihoterapeitu. Jo ja noņem sekas, bet cilvēks neapjēdz kā sev čakarē dzīvi, neizdara secinājumus, da nemaina uzvedību/domāšanu/attieksmi pastāv liela varbūtība, ka pēc kāda laika vajadzība pēc antidepresantiem aktualizējas atkal.
Vārdu sakot, lai izdodas! Cīnies par sevi! Kā tur bija tā spārnotā frāze - ´ja es ticu, ka izdosies - man izdosies, ja es ticu, ka mani gaida zaudējums, - mani gaida zaudējums´ Par pareizo izvēli ;)

http://psihoterapija.lv/2/
http://www.skalbes.lv/

miglainaa_plava (2013-09-27 21:04)      Nu ārprāc, daudzi te jauc parasto tazepāmu - ko iedzer stresā pa tabletei un pie kā pierod, ar antidepresantiem, un tad paši vēl nepareizi lieto, piemēram, kopā ar alkoholu un tad brīnās, ka neko neatceras. Nu duriki tak!

Kad biju ap 20 gadu jauna ( un tas nav šķērslis slimot ar depresiju, bet visbiežāk tieši jaunieši pārejas vecumā arī slimo), vairākus gadus var pilnīgi norakstīt uz ikdienas sāpēm, mokām, nekonedarīšanu, jo bija tik slikti, ka nevar no gultas piecelties. Vai tas ir to vērts - savus labākos gadus vienkārši izsvītrot? Padzēru psugadu kursu un aidā - pirmoreiz mūžā ieraudzīju ka zāle ir zaļa, ka dzīvē var darīt daudzas foršas lietas, ne tikai gulēt un vaimanāt.

Atkarības nav. Tikai tās krīzes jau atkārtojas, dzīve nav gluda un vienkārša, ir daudz stresa. Tā kā esmu ļoti emocionāls cilvēks, tad ik pa dažiem gadiem sanāk atkal mazliet padzert, bet nekad nav bijis vairs tik slikti kā toreiz.

miglainaa_plava (2013-09-27 21:09)      Paralēli zālēm tika strādāts arī ar psihologu/psihoterapeitu. Jo ja noņem sekas, bet cilvēks neapjēdz kā sev čakarē dzīvi, neizdara secinājumus,

Es arī gāju pie psihoterapeita, taču viņi tiešām nepalīdz, tikai iedzen vēl dziļākos kompleksos. Neviens tā arī nav pateicis, kāda bij mana toreizējā problēma jeb iekšējais konflikts. Tagad tikai caur savu personisko dzīves pieredzi mazliet sajēdzu, kas nogāja greizi, taču veselību un pakāstos gadus vairs atpakaļ neatsauksi. Viens psihoterapeits pateica, ka esmu vienkārši slinka, otrs ieteica lietot zāles pret šizifrēniju, jo man esot uzmācīga doma noskaidrot problēmas cēloņus! tā ka, neko viņi nepalīdz, naudu tikai nokāš. Labāk iedzert tabletīti un dzīvot priekā.

bacter (2013-10-01 18:37)      Antidepresantu tirgošana farmācijas kompānijām nes vislielāko peļņu, tā kā spiediens no medicīnas darbiniekiem( psihologiem un psihiatriem)uzsākt lietot tikai pieaugs.....

xxx3x (2015-07-16 13:43)      Sievietēm labākais antidepresants ir "kārtīgs mierinātājs".
Vīriešiem - "labs darbgalds".

solva1002 (2017-04-20 09:37)      Es varētu pasmieties par šo tēmu, ja vien pati nebūtu ar šo drausmoni- depresiju, saskārusies! Sīkumos neiedziļināšos, bet man palīdzēja - sarunas ar psihologu un Brintelix tabletes. Dzēru gadu. Palīdzēja salikt haosu galvā pa vietām, sāku priecāties par dzīvi, varēju sakārtot haosu galvā. Tad, pamazām, samazināju devu, kamēr vairs nelietoju. Jūtos labi un atkarīga neesmu palikusi!